Valsts kontroles veiktā revīzija atklājusi nepatīkamu ainu Rīgas siltumapgādes sistēmā. Rīdzinieki par siltumu maksā vairāk, nekā tas būtu nepieciešams, jo lētākais pieejamais siltums vienkārši netiek izmantots.
Pēdējās apkures sezonas laikā iedzīvotāji šī iemesla dēļ ir pārmaksājuši gandrīz 8 miljonus eiro. Galvenā problēma ir neefektīva sadarbība starp lielajiem uzņēmumiem un novecojuši noteikumi, kas neļauj iedzīvotājiem saņemt izdevīgāko rēķinu.
Siltums, kas burtiski izkūp gaisā
Viens no dīvainākajiem revīzijas secinājumiem ir par to, kā strādā “Latvenergo” termoelektrostacijas. Kamēr stacijas ražo elektrību, kā blakusprodukts rodas siltums. Tā vietā, lai šo siltumu novadītu rīdzinieku mājokļu apkurei, tas milzīgos apjomos tiek izvadīts atmosfērā. Valsts kontrole saskaitījusi, ka 80 dienas “Latvenergo” šo siltumu vienkārši izpūta gaisā, nemaz nepiedaloties siltuma tirgū.
Tajā pašā laikā “Rīgas siltums” iepirka dārgāku enerģiju no citām katlumājām, kas kurina biokurināmo. Sanāk paradoksāla situācija: lēts siltums ir pieejams un jau saražots, bet to neizmanto, tā vietā izvēloties dārgāku alternatīvu. Šāda saimniekošana 2024.–2025. gada sezonā iedzīvotājiem izmaksāja liekus miljonus, bet valsts energokompānija zaudēja iespēju nopelnīt.
Kāpēc tarifu nesamazina?
Eksperti norāda, ka pie vainas ir gan novecojusi sistēma, gan vāja sadarbība. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) joprojām izmanto metodiku, kas apstiprināta tālajā 2010. gadā. Kopš tā laika enerģijas tirgus ir pilnībā mainījies, taču aprēķinu formula palikusi vecā. Tā neņem vērā, ka koģenerācijas stacijās siltumu var saražot daudz lētāk un efektīvāk nekā parastajos ūdens sildīšanas katlos.
Valsts kontrole uzskata, ka regulatoram ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums mainīt šos noteikumus. Ja metodika tiktu sakārtota un tirgus darbotos godīgi, siltuma tarifs Rīgā varētu būt par vismaz 2,6% zemāks. Tas var nešķist daudz viena megavata līmenī, bet kopējā pilsētas mērogā tie ir miljoni, kas paliktu iedzīvotāju kabatās.
Tirgus nepilnības un “Rīgas siltuma” skaidrojums
“Rīgas siltuma” vadība gan norāda, ka situācija uzlabojas. Uzņēmums skaidro, ka siltuma tirgus Rīgā ir unikāls un sarežģīts, tāpēc nepilnības tiek novērstas pakāpeniski. Viņi uzsver, ka jau kopš 2025. gada novembra ieviesti uzlabojumi, kas ļāvuši par 44% samazināt to siltuma daudzumu, kas iepriekš tika izvadīts gaisā.
Tomēr Valsts kontrole paliek pie sava – uzlabojumi ir tikai daļēji. Problēma ir tajā, ka joprojām netiek pirkts pats lētākais siltums, kas tajā brīdī ir pieejams. Dažreiz iepirkumi notiek ārpus “dienas tirgus”, vai arī tiek garantēti fiksēti apjomi konkrētiem ražotājiem. Tas ierobežo konkurenci un neļauj cenai kristies tik zemu, cik tirgus to atļautu.
Lai gan neizmantotais lētais siltums ir liela problēma, rēķinus joprojām visvairāk ietekmē dabasgāzes cena un CO2 emisiju kvotas. Salīdzinājumam – ražot siltumu ar dabasgāzi pašlaik ir aptuveni divarpus reizes dārgāk nekā izmantot šķeldu. Tāpēc stratēģiskais mērķis ir skaidrs: jāsamazina atkarība no gāzes un vairāk jāizmanto atjaunojamie resursi vai atkritumu pārstrādē iegūtais siltums.
Interesanti, ka bez neatkarīgajiem ražotājiem situācija būtu vēl sliktāka. Ja tirgū nebūtu biokurināmā katlumāju, rīdzinieki pēdējā sezonā būtu samaksājuši par 25 miljoniem eiro vairāk. Tas pierāda, ka konkurence strādā, tikai tai ir jādod iespēja izpausties pilnvērtīgi, nebremzējot procesu ar birokrātiju vai neizdevīgiem līgumiem.
Situācija ārpus Rīgas
Kamēr Rīgā cīnās ar koģenerācijas efektivitāti un tirgus elastību, Latvijas novados aina ir citādāka. Tur galvenās bažas rada mazo siltumapgādes sistēmu dzīvotspēja. Mazos ciematos, kur patērētāju ir maz, uzturēt tīklus ir ļoti dārgi. Daudzviet reģionos tarifi ir ievērojami augstāki nekā galvaspilsētā, taču tur iemesli meklējami nevis tirgus nepilnībās, bet gan infrastruktūras uzturēšanas izmaksās un mazajā lietotāju skaitā.
Rezumējot – rīdziniekiem ir pamats prasīt zemākus rēķinus. Siltums ir pamatvajadzība, un, ja tehnoloģijas ļauj to nodrošināt lētāk, iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā par kļūdām sistēmas plānošanā vai uzņēmumu nespējā vienoties. Valsts kontroles ieteikumi tagad ir nodoti atbildīgajām iestādēm, un atliek gaidīt, vai nākamajā apkures sezonā rēķini beidzot atspoguļos reālo tirgus situāciju.
